a1Laik.23,14.
b1Moz.49,24. Jes.49,26.
c2Sam.7,2. 1Laik.18,1. Ap.darb.7,46.
dSak.6,4.
e2Sam.6,7. Ap.darb.7,46.
f1Moz.48,7. Mih.4,8. 5,1.
g99,5. 1Laik.29,2.
h4Moz.10,35.36. 2Laik.6,41.
iĪjab.29,14. Jes.61,10.
j84,10. 2Laik.6,42.
k89,4. 2Sam.7,12.
l2Ķēn.2,4.
m78,68.
n68,17. 132,8. Jes.62,4.
o132,9.
p89,25. 1Ķēn.11,36. Lūk.1,69. Eceh.29.21.
q35,26. 89,40. Ījab.8,22.
Psalms 132
Lūgšana par Dieva nama uzcelšanu pēc tās apsolīšanas, kas Dāvidam dota.
1Svētku dziesma. Kungs, piemini Dāvidu un visas viņa rūpes. a 2Tas Tam Kungam zvērējis un solījies Jēkaba varenajam: b 3Es neiešu sava nama dzīvoklī, es nekāpšu savas gultas cisās; c 4Es nedošu savām acīm miegu redzēt nedz snaust saviem acu vākiem; d 5Līdz kamēr būšu atradis vietu Tam Kungam un mitekli Jēkaba varenajam. e 6Redzi, mēs par to esam dzirdējuši Efratā, mēs to esam atraduši Jaāra laukos. f 7Iesim Viņa mājas vietā un pielūgsim priekš Viņa kāju pamesla. g 8Celies, Kungs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tavas spēcības šķirsts; h 9Lai Tavi priesteri apģērbjās ar taisnību, un Tavi svētie lai gavilē. i 10Neatmet Sava svaidītā vaigu, Sava kalpa Dāvida dēļ. j 11Tas Kungs Dāvidam tiešām ir zvērējis, no tā Viņš nenovērsīsies: No tavas miesas augļiem būs, ko celšu uz tavu godības krēslu. k 12Ja tavi bērni turēs Manu derību un Manu liecību, ko Es tiem mācīšu, tad arī viņu bērni sēdēs uz tava godības krēsla mūžīgi. l 13Jo Tas Kungs Ciānu ir izredzējis, tur Viņam gribās dzīvot. m 14Šī ir Mana dusas vieta mūžīgi, šeit Es dzīvošu, jo tās Man gribās. n 15Svētīdams Es svētīšu viņas barību un paēdināšu viņas nabagus ar maizi, 16Un apģērbšu viņas priesterus ar pestīšanu, un viņas svētie gavilēt gavilēs. o 17Tur Es Dāvidam uzcelšu ragu, došu spīdekli Savam svaidītam. p 18Viņa ienaidniekus Es apģērbšu ar kaunu, bet viņam ziedēs viņa kronis. q
Copyright information for
LvGluck8